Renovētas 40 JNĪP apsaimniekotās mājas; pieņem pieteikumus jaunajā programmā 

 

 

Lai māja sasniegtu plānotos energoefektivitātes rādītājus, sākotnēji tiek veikts energoaudits, tādējādi konkretizējot katra nama vajadzības pēc uzlabojumiem. Jelgavā renovācijas gaitā vairumā gadījumu tā ir sienu, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, jumta seguma, logu un ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas uzlabošana, kā arī jaunas apkures sistēmas uzstādīšana, ierīkojot divcauruļu sistēmu ar individuālu siltuma patēriņa uzskaites iespēju katram dzīvokļa īpašumam. Nama atjaunošanas procesā iedzīvotāji iekļauj arī papildu darbus, kas tiešā veidā nav saistīti ar energoefektivitāti, taču uzlabo nama tehnisko stāvokli. Tā mājām uzlabota elektroapgāde, atjaunotas aukstā ūdens un kanalizācijas sistēmas, izremontētas kāpņu telpas, sakārtotas lodžijas un balkoni, kā arī nomainīta liftu sistēma 12 stāvu mājā.

 

 

“Dažkārt dzirdam sakām, piemēram, ka “mūsu māja nav jāsiltina, mums ir pusmetra biezs ķieģeļu mūris”. Tomēr vēlos atgādināt: lai sasniegtu energoefektivitātes mērķus, situāciju novērtē energoauditors. Un pat pēckara būvētajās mājās ar sienām, kuru biezums pārsniedz 60 centimetrus, ir sasniegti ļoti augsti siltumenerģijas ietaupījuma rezultāti,” atzīst O.Kukuts, kā piemēru minot 1959. gadā celto un atjaunoto namu Lielajā ielā 13, kur pēc kompleksas renovācijas panākts siltumenerģijas ietaupījums 63 procentu apmērā. Viņš skaidro, ka būtībā ikvienā mājā sienas aizņem lielāko norobežojošās virsmas daļu, kas laika gaitā mēdz kļūt neblīvas. Piemēram, ķieģeļu mūris veidots no daudziem elementiem, laika gaitā šuvēs rodas mikrospraugas un fasāde tiek izvējota. Savukārt paneļu mājās ar termogrāfu nereti var redzēt situāciju, ka visi paneļi nav vienādi energoefektīvi, kā rezultātā māja nav homogēna un vietām novērojams lielāks siltuma starojums. Abos gadījumos fasādes siltināšana ir viens no būtiskākajiem darbiem, lai apturētu nekontrolētu gaisa kustību un tādējādi panāktu arī siltumenerģijas ietaupījumu.

 

 

Nereti renovācija priekšlaicīgi atrisinājusi arī pat iepriekš neapjaustas konstrukciju tehniskās problēmas. “Piemēram, paneļu mājām stiprinājumi un šuves veidotas ar metināšanas tehnoloģiju – ja panelis nav energoefektīvs un tur gadu gaitā veidojas mitrums, tērauda stiprinājumi korodē. Tas savukārt veicina to, ka konstrukcijai zūd nestspēja,” skaidro O.Kukuts. Līdz šim līdzīga situācija piedzīvota, siltinot deviņstāvu nama lodžijas. Aizstiklošanas procesā atklājās, ka daļa norobežojošo konstrukciju ir nedrošā tehniskā stāvoklī. Ja renovācija nebūtu plānota, tuvākajā nākotnē ēkai varētu rasties problēmas ar konstrukciju noturību.Potenciāla bīstamība novērsta arī piecstāvu nama renovācijas gaitā – demontējot balkona virsmas apdares slāni, atklājies, ka nesošajām konstrukcijām ir samazinājusies nestspēja. Balkoni tika atjaunoti, un tie gan ir droši lietošanā, gan uzlabo ēkas vizuālo skatu.

 

 

 

O.Kukuts skaidro, ka ar zināmu pieredzi renovācijas projektu realizācijā pārvalde identificē un uzrunā dalībai valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” programmā “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte” tos namus, kuriem ir potenciāls saņemt atbalstu un ir samērīgs arī ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās periods.“Līdz šim realizētajos ēku atjaunošanas projektos aizdevuma termiņš vidēji ir 10–15 gadi atkarībā no veicamajiem darbiem,” tā O.Kukuts, skaidrojot: kamēr daļa māju lemj vai plāno darbus, citas mājas jau ietaupa, turklāt dažas pat ir atmaksājušas arī aizņēmumu par renovāciju. JNĪP tehniskais direktors atzīst, ka lielāko ieguvumu no renovācijas izjūt tieši pirmās atbalsta programmas kārtas dalībnieki, jo vēl pirms straujā būvniecības cenu kāpuma ar panākto ietaupījumu par siltumenerģiju pēc renovācijas varēja kompensēt uz dzīvokļa īpašumu attiecināmo aizdevuma ikmēneša atmaksas summu. Šobrīd, līdz ar cenu pieaugumu, pilnas renovācijas izmaksas ir aptuveni 250–400 eiro par kvadrātmetru. “Ieguldījumi viennozīmīgi kļuvuši lielāki, taču ieguvums ir jāvērtē kopskatā – rēķinot ne tikai izdevumus par renovāciju, bet ņemot vērā arī to potenciālo izdevumu daļu, kura vairs neveidosies. Proti, gan par siltumenerģiju, kas apkures sezonā izkūp gaisā, gan par apsaimniekošanu, piemēram, avārijas remontdarbiem nokalpojušu inženiersistēmu dēļ,” tā O.Kukuts.

 

 

Šobrīd viena no atbalsta programmām (līdz 2022. gadam) ir noslēgusies un “Altum” pieņem pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā. Projekta īstenošanas rezultātā tajā jāsasniedz vismaz 30 procentu primārās enerģijas ietaupījums, un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu 5000 eiro ir jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums 1 MWh/gadā. Programma sedz līdz pat 49 procentiem no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām (bez PVN). Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji sedz no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt “Altum” garantiju. Līdz 2026. gadam pieejamais programmas finansējums ir 57,2 miljoni eiro, kas paredzēts aptuveni 170 māju projektiem – 13 procenti no pieejamā atbalsta šobrīd jau ir izmantoti.

 

 

 

Ņemot vērā, ka jaunajā programmā finansējums pieejams arī pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem, jaunajiem projektiem ar augstāku elektroenerģijas patēriņu, piemēram, deviņu un divpadsmit stāvu ēkām, kurās izmanto liftu, JNĪP piedāvās renovācijas gaitā lemt arī par atjaunīgo energoresursu ražošanu. Proti, uzstādīt saules paneļus un ražot elektroenerģiju komunālā patēriņa nodrošināšanai. Vienlaikus, smeļoties pieredzi no kolēģiem Igaunijā un Lietuvā, jauni risinājumi tiks piedāvāti arī rekuperācijas sistēmu uzstādīšanai. Šobrīd atjaunotajās ēkās dažādos veidos jau tiek uzlabota ventilācija, taču centralizētā rekuperācija ir iespēja ne vien uzlabot mikroklimatu telpā, bet arī ietaupīt enerģiju. Proti, izmaksas ir lielākas, bet sistēma nodrošina gaisa recirkulāciju, no mājas siltā gaisa atgūstot siltumu, lai uzsildītu ienākošo gaisu.“Dzīvojamais fonds Jelgavā un Latvijā kopumā strauji noveco. Vienīgais redzamais veids, kā dzīvokļu īpašnieki to var uzlabot, – izmantot atbalsta programmu iespējas. Tā var būt kompleksa renovācija vai aizdevums remontdarbiem – svarīgākais ir rīkoties. Ņemot vērā problēmas mērogu, atbalsta programmas būs pieejamas arī nākotnē, taču mēs nezinām, kādi būs to nosacījumi un valsts ekonomiskie apstākļi,” aicinot izmantot šā brīža iespējas, rezumē O.Kukuts.