JAUNS APKURES APRĒĶINS PĒC ALOKATORU METODES 


Taisnīgākai apmaksas sadalīšanai starp iedzīvotājiem par mājā patērēto siltumenerģiju kopš 2009/2010 apkures sezonas SIA JNĪP 12 mājām nodrošina individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaiti pēc proporcionālā patēriņa metodes, izmantojot sildķermenim piestiprinātu elektronisku iekārtu siltummaksas sadalītāju - “alokatoru”.

 

Pēc konsultācijām ar māju vecākiem, pašu uzņēmumā veiktās datu analīzes, ir izstrādāta metodika apkures aprēkinam pēc individuālajiem elektroniskajiem maksas sadalītājiem - alokatoriem. Pēc šīs metodikas 12 daudzdzīvokļu mājām kopš 2009./2010.g. apkures sezonas tiek veikta apkures izmaksu sadale.

Nākamajai apkures sezonai vairāku māju iedzīvotāji ir nolēmuši ieviest jauno apkures aprēķinu metodi.

Katrā konkrētā namā pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas visi sildķermeņi, kuri neatrodas koplietošanas telpās, var tikt aprīkoti ar individuāliem elektroniskiem patērētās siltumenerģijas (uz līdz ar to arī apmaksas) proporcionalitātes sadalītājiem, turpmāk “siltummaksas sadalītājiem”. Ar šādiem sadalītājiem ir lietderīgi aprīkot tikai tos sildķermeņus, kuru pievadā tehniski pareizā veidā ir uzstādīti ūdens plūsmas regulatori. Ūdens plūsmas regulators sildķermeņa lietotājam ļauj izvēlēties viņa iespējām un vajadzībām atbilstošu sildķermeņa un līdz ar to arī telpas temperatūru. Samazinot sildķermeņu temperatūru, konkrētā telpa saņems mazāku siltumenerģijas daļu no kopējās ēkā patērētās. Ņemot vērā atbilstošos siltummaksas sadalītāju rādījumus, apmaksas perioda beigās telpas lietotājs saņems mazāku rēķinu par patērēto siltumenerģiju nekā gadījumā, ja lietotājs šādu samazinājumu netiktu veicis. Visi šie pasākumi un atbilstošā aprēķinu metodika ļaus samazināt kopējo siltumenerģijas patēriņu ēkā, disciplinējot lietotājus izvēlēties optimālu telpas temperatūru, regulēt enerģijas patēriņu manuāli, nevajadzīgi neizvadīt siltumu caur atvērtu logu. Jāpiezīmē, ka noteikts siltumenerģijas patēriņš, līdzīgi kā iepriekš, tiks sadalīts proporcionāli telpu platībai (fona patēriņš), bet lielāko daļu lietotājs varēs regulēt pats. Ar mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu šī proporcija var tikt apstiprināta kā 30% - fona patēriņš un 70% - pēc siltummaksas sadalītājiem (vairums gadījumos) vai arī līdz 40% un 60%. Sadalījuma proporcija ārpus šīm robežām ir mazāk lietderīga. Pie mazāka fona patēriņa veidosies pārāk krasas atšķirības starp lietotāju apmaksas lielumiem, netiks korekti aprēķināts siltuma patēriņš koplietošanas telpās un netiks ņemta vērā siltuma izlīdzināšanās tendence ēkā caur kopējām sienām un konstrukcijām. Pie lielāka fona patēriņa lietotājam, arī krasi izmainot siltuma patēriņu savās telpās, būs pārāk maza iespēja ietekmēt uz savām telpām attiecināto siltumenerģijas daļu un līdz ar to arī rēķina lielumu. Tiem attiecīgās mājas atsevišķajiem siltumenerģijas lietotājiem (ja tādi būs), kuri kādu iemeslu dēļ būs atteikušies savā īpašumā esošos sildķermeņus aprīkot ar siltummaksas sadalītājiem, aprēķins tiks veikts, paredzot maksimālo patēriņu uz vienu apsildāmās telpas kvadrātmetru attiecīgajā aprēķinu periodā. Tiem lietotājiem, kuri ar savu mērķtiecīgu rīcību būs centušies nereglamentēti iespaidot siltummaksas sadalītāju rādījumus sev vēlamā virzienā vai bojāt iekārtas, siltummaksas sadalītāju aprēķins tiks veikts, pareizinot maksimālo rādījumu ar 2. Šis papildu uzrēķins pārējiem lietotājiem veidos nelielu maksas samazinājumu attiecīgajā periodā. Nobeigumā jāuzsver tas, ka šī uzskaites metode nepalielina mājas siltumnoturību. Apkures izmaksu samazinājums tiek panākts, disciplinējot katru siltumenerģijas lietotāju atsevišķi un līdz ar to arī visas mājas lietotājus kopumā - nevajadzīgi “neizlaist” siltumu no mājas caur atvērtu logu, bet gan noregulēt savām vajadzībām atbilstošu sildķermeņu temperatūru.


Atgriezties atpakaļ
© SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde"