Informējam, ka šajā mājaslapā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatnes apkopo informāciju par Mājaslapas apmeklējumiem, palīdz uzlabot tās funkcionalitāti un nodrošina tehnisku servisa darbību. Turpinot lietot šo Mājaslapu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkāk par šo lasīt: Uzņēmuma personas datu apstrāde un privātuma politika.
NĪP logo
jelgava.lv
Meklēt rakstu

Par dalītā īpašuma piespiedu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa gaitu 

Publicēts: 20.01.2023

Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 4.panta pirmo daļu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atsavināšanas tiesība uz atsavināmo zemi. Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.

Atsavināšanas tiesība - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu īpašnieku tiesība izpirkt atsavināmo zemi par atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

Atsavināmā zeme - atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu;

Atsavināšanas cenu veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa.
Atbilstoši minētā likuma 5.,6.,7.un 8.pantam, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu. Pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu, dzīvokļu īpašnieku kopība var pilnvarot personu veikt darbības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa īstenošanu. Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu un šā panta pirmajā daļā minētā pilnvarojuma došanu (ja tāds tiek dots) ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.

Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Pašvaldība lēmumu attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.

Atsavināmo zemi šajā likumā noteiktajā kārtībā nosaka un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē Valsts zemes dienests.

Atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķina Valsts zemes dienests. Dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no paziņojuma izdošanas dienas.

Valsts zemes dienests pēc atsavināmās zemes noteikšanas un reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināšanas cenas aprēķināšanas sagatavo un nosūta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabala īpašniekam paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

9.pants Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieved zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotas personas vai vismaz viena daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka pieteikumu.

11.pants Lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki pieņem, piedaloties un balsojot dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai dzīvokļa īpašniekam personiski vai tā pilnvarotajai personai paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam par savu balsojumu pirms kopsapulces norises dienas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sasaucama gada laikā no Valsts zemes dienesta paziņojuma par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu izdošanas dienas. Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu ir pieņemts, ja, saskaitot šā panta sestajā un devītajā daļā noteiktajā kārtībā saņemtās balsis, "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.

12.pants Zvērināts tiesu izpildītājs, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, sastāda aktu par kopsapulces balsojumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu. Pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces zvērināts tiesu izpildītājs 10 dienu laikā sastāda aktu par atsavināšanas tiesības izmantošanu. Kad parakstīts akts par atsavināšanas tiesības izmantošanu, zvērināts tiesu izpildītājs par pieņemto lēmumu paziņo zemesgabala īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Ja pieņemts lēmums "par" atsavināšanas tiesības izmantošanu, paziņojumā ietver šā panta ceturtās daļas 4. punktā minēto informāciju (līdz kuram samaksājama atsavināšanas cena, zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta rekvizītus).

14.pants Ja ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu šā likuma 12. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktajā termiņā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājama atsavināšanas cena. Atsavināšanas tiesība ir izmantota, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestās lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ietvaros ir pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās atmaksā depozīta kontā veiktās iemaksas atsavināšanas tiesības izmantošanai personām, kuras tās veikušas, un izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.

15.pants Uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata var slēgt līgumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai. Lēmums par līguma slēgšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem. Saistības, kas izriet no šā panta pirmajā daļā minētajiem līgumiem, ir dalītas, un katra dzīvokļa īpašnieka saistības daļa atbilst tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

16.pants Valsts var sniegt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem jautājumos, kas saistīti ar finansējuma iegūšanu atsavināšanas cenas samaksai. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti, ja gadskārtējā likumā "Par valsts budžetu" tiek paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai.

17.pants Ja atsavināšanas tiesība nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Lietas izbeigšana nav šķērslis tās uzsākšanai no jauna. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var uzsākt jaunu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu ne ātrāk kā vienu gadu pēc tam, kad izbeigta lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.

Atgriezties atpakaļ
Visas tiesības ir aizsargātas © SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde"
Pārpublicēšana ir atļauta, saglabājot atsauci uz ziņojuma vai attēla autoru un saiti uz avotu, kā arī sniedzot informāciju uzņēmuma e-pastā ([email protected]).
Autors patur tiesības liegt atsevišķu ziņojumu vai attēlu pārpublicēšanu.