Informējam, ka šajā mājaslapā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatnes apkopo informāciju par Mājaslapas apmeklējumiem, palīdz uzlabot tās funkcionalitāti un nodrošina tehnisku servisa darbību. Turpinot lietot šo Mājaslapu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkāk par šo lasīt: Uzņēmuma personas datu apstrāde un privātuma politika.
NĪP logo
jelgava.lv
Meklēt rakstu

Katrā mājoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram – būsim atbildīgi par savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu! 

Publicēts: 17.12.2019

No 2020. gada 1. janvāra katrā dzīvoklī jābūt uzstādītam autonomajam ugunsgrēka detektoram jeb dūmu detektoram. SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) aicina savus klientus būt atbildīgiem un nekavēties ar ierīces uzstādīšanu mājoklī – dūmu detektors ne tikai var palīdzēt savlaicīgi pamanīt ugunsnelaimi, nodrošinot iespēju pasargāt savu un kaimiņu īpašumu no lielākas nelaimes, bet arī izglābt lielāko vērtību – cilvēku dzīvību.

Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns var strauji izplatīties, un dūmu detektors ar spalgas skaņas signālu ziņos, ja telpās būs izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. Tas savukārt pievērsīs cilvēku uzmanību, ļaus dzīvokļa iemītniekiem izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus.
 
Par ierīces nozīmīgo lomu iespējamas ugunsnelaimes novēršanā praksē jau pārliecinājies JNĪP Remontu un avārijas dienests, kas par dūmu detektora trauksmes signālu saņēma izsaukumu uz dzīvojamo māju Kungu ielā. Reaģējot uz izsaukumu, notikuma vietā JNĪP avārijas brigāde konstatēja, ka dūmu detektors reaģējis uz smēķēšanu dzīvoklī. Par laimi, šajā gadījumā necieta ne cilvēki, ne īpašums, taču tas uzskatāmi parāda, cik nozīmīga ugunsnelaimes novēršanā var būt šķietami mazā ierīce. JNĪP gan uzsver: par dūmu detektora pareizu ekspluatāciju atbild dzīvokļa īpašnieks (īrnieks) un dūmu detektors jāekspluatē atbilstoši lietošanas instrukcijai.
 
Autonomo ugunsgrēka detektoru jeb dūmu detektoru uzstādīšanu paredz 2016. gada 19. aprīlī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 «Ugunsdrošības noteikumi». Tie nosaka, ka mājoklis jānodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem, vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Ugunsdrošības noteikumu dzīvokļa īpašniekam uzliek pienākumu rūpēties par ugunsdrošības prasību ievērošanu savā dzīvokļa īpašumā.
Dūmu detektorus var iegādāties elektropreču, saimniecības preču, specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos, kā arī ikdienas un mazumtirdzniecības preču lielveikalos. Iegādājoties dūmu detektoru, svarīgi ir pārliecinieties, ka uz tā korpusa ir izvietots CE marķējums un informācija par atbilstību Eiropas standartam NE 14604. Tāpat komplektā jābūt instrukcijai valsts valodā. Ierīces cena ir atkarīga no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildu funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni 5–10 eiro. Lai gan tas var radīt finansiālo slogu dzīvokļu īpašniekiem, izmaksas nav tik lielas, salīdzinājumā ar to, kādas tās varētu rasties, ja ēkā izceltos ugunsgrēks un tas netiktu savlaicīgi pamanīts.
 
Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem minimālā prasība ir, ka vienstāva dzīvoklī jābūt vienam ugunsgrēka dūmu detektoram, taču ieteicams to uzstādīt katrā telpā, kurā mēdz uzturēties dzīvokļa iemītnieki. Dūmu detektors ir samērā vienkārši uzstādāma ierīce. Proti, pie griestiem piestiprina dūmu detektora bāzi jeb plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku. Vispiemērotākā vieta detektoram ir guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt pie griestiem, to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos. Jāņem vērā, ka dūmu detektoru nedrīkst uzstādīt virs plīts, uz grīdas, aiz skapja vai stūrī – ierīce darbojas, ja tai ir darbības rādiuss, tāpēc vislabāk dūmu detektoru uzstādīt istabas centrā. Tāpat to nedrīkst uzstādīt tuvāk par 50 centimetriem no ventilācijas kanāliem un gaismas objektiem – ventilācijas kanāls savāc dūmus un izvada tos dabīgā ceļā, tāpēc, ja veidojas daudz dūmu, detektors nostrādās pārāk vēlu.
 
Tāpat vienkārša ir uzstādītās ierīces tehniskā apkope – nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa jeb baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Turklāt kvalitatīvam detektoram korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda, un to dara instrukcijā noteiktajā kārtībā, visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan, detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī.
 
Ja dūmu detektors mājoklī netiks uzstādīts, par to var draudēt administratīvā atbildība. Dūmu detektoru esamību dzīvokļa īpašumā var pārbaudīt Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, saņemot attiecīgu informāciju vai veicot neplānotu ugunsdrošības pārbaudi. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
 
JNĪP iedzīvotājus pret dūmu detektora uzstādīšanu dzīvokļos aicina attiekties atbildīgi un atcerēties, ka tā var pasargāt ne tikai savu īpašumu un dzīvību, bet arī līdzcilvēku mājokli un dzīvību. Būsim atbildīgi – katrs atsevišķi un visi kopā!

Atgriezties atpakaļ
Visas tiesības ir aizsargātas © SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde"
Pārpublicēšana ir atļauta, saglabājot atsauci uz ziņojuma vai attēla autoru un saiti uz avotu, kā arī sniedzot informāciju uzņēmuma e-pastā ([email protected]).
Autors patur tiesības liegt atsevišķu ziņojumu vai attēlu pārpublicēšanu.