Uzmanību, brīdinām var aizsalt!
Publicēts: 28.01.2014
Ilgstošā sala dēļ SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) saņem arvien vairāk sūdzību par ūdensvada aizsalšanu – pašlaik apzinātas jau deviņas adreses, kurās ilgstošā aukstuma dēļ aizsalušas komunikācijas. Atbildība par to gan jāuzņemas pašiem dzīvokļu īpašniekiem, jo ūdensvads visbiežāk aizsalst, ja dzīvoklī, parasti mājās, kurās siltumu nodrošina paši dzīvokļu īpašnieki, netiek nodrošināta minimālā nepieciešamā gaisa temperatūra.
Pagājušajā gadā, pateicoties pašvaldības piešķirtajam finansējumam, septiņās dzīvojamās mājās, kurās gadu no gada sals radīja vislielākās problēmas, bija iespējams veikt ūdens ievada siltināšanu, un šoziem tajās no ūdensvada aizsalšanas izdevies izvairīties.
Taču kritiska situācija šobrīd ir šādās adresēs: Dobeles ielā 39, Vīgriežu ielā 28, Egas ielā 1, Ausekļa ielā 38, Dobeles ielā 30, Kārļa ielā 2, Dobeles ielā 52, Pētera ielā 21 un Raiņa ielā 18.
Jāatzīst, ka visos šajos gadījumos lielākoties komunikāciju aizsalšanu veicinājusi atsevišķu dzīvokļu īpašnieku bezatbildība, nenodrošinot minimālo nepieciešamo gaisa temperatūru ne tikai koplietošanas telpās, bet arī atsevišķajā dzīvokļa īpašumā. Ja aizsalis ūdens ievads mājai, JNĪP Avārijas dienests ūdensvadu nekavējoties atjauno, savukārt situācijās, kad caurules aizsalušas atsevišķajā dzīvokļa īpašumā, kas ilgstoši netiek apkurināts, pārvaldnieks ir bezspēcīgs. Turklāt tas ne tikai izraisa cauruļu aizsalšanu, bet arī rada papildu apkures izmaksas kaimiņiem.
Apsekojot minētās adreses, JNĪP speciālisti pārsvarā gadījumu konstatējuši elementāru energoefektivitātes pasākumu ignorēšanu koplietošanas telpās, tostarp atvērtas durvis un logus kāpņutelpā un pagrabā. Tas viss veicinājis ūdensvada aizsalšanu, taču vislielākās problēmas avārijas situācijas novēršanā rada neapdzīvotie īpašumi – atsevišķi dzīvokļi mājā, kuros neviens nedzīvo un kuri līdz ar to netiek apkurināti. Taču šāda situācija ir nepieļaujama – dzīvokļa īpašniekam neatkarīgi no apstākļiem jānodrošina, lai telpās gaisa temperatūra atbilstoši normatīviem nebūtu zemāka par 15 grādiem pēc Celsija.
Jāpiebilst, ka komunikāciju aizsalšanas risks pastāv ne tikai mājās ar daļējām ērtībām, kurās siltumu nodrošina paši dzīvokļu īpašnieki, bet arī pilnībā labiekārtotās mājās ar centralizēto siltumapgādi, ja paši iedzīvotāji nevērīgi izturas pret siltumnoturības pasākumiem koplietošanas telpās – neaizvērti vai nepietiekami noblīvēti pagrabu logi, vaļā atstātas durvis koridoros, bēniņos vai pagrabos ir biežākie iemesli, kādēļ iespējama ūdensvada aizsalšana.
Katru gadu, gatavojoties apkures sezonai, pārvaldnieks apseko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts sakārtot gan pagraba logus, gan ārdurvis – tie ir primārie remontdarbi, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām situācijām, strauji pazeminoties āra gaisa temperatūrai.
JNĪP dzīvokļu īpašniekiem atgādina, ka īpaši aukstajā laikā pirmām kārtām ēkā jānodrošina elementāri siltumnoturības pasākumi, kuri neprasa papildu finanšu ieguldījumus, proti, lai durvis un logi koplietošanas telpās būtu aizvērti. Turklāt tā iespējams ne tikai izvairīties no cauruļvadu aizsalšanas, bet arī samazināt mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamības gadījumā jārod līdzekļi, lai sadarbībā ar nama pārvaldnieku daudzdzīvokļu mājā veiktu situācijai atbilstošākos komunikāciju siltumizloācijas pasākumus.
Taču kritiska situācija šobrīd ir šādās adresēs: Dobeles ielā 39, Vīgriežu ielā 28, Egas ielā 1, Ausekļa ielā 38, Dobeles ielā 30, Kārļa ielā 2, Dobeles ielā 52, Pētera ielā 21 un Raiņa ielā 18.
Jāatzīst, ka visos šajos gadījumos lielākoties komunikāciju aizsalšanu veicinājusi atsevišķu dzīvokļu īpašnieku bezatbildība, nenodrošinot minimālo nepieciešamo gaisa temperatūru ne tikai koplietošanas telpās, bet arī atsevišķajā dzīvokļa īpašumā. Ja aizsalis ūdens ievads mājai, JNĪP Avārijas dienests ūdensvadu nekavējoties atjauno, savukārt situācijās, kad caurules aizsalušas atsevišķajā dzīvokļa īpašumā, kas ilgstoši netiek apkurināts, pārvaldnieks ir bezspēcīgs. Turklāt tas ne tikai izraisa cauruļu aizsalšanu, bet arī rada papildu apkures izmaksas kaimiņiem.
Apsekojot minētās adreses, JNĪP speciālisti pārsvarā gadījumu konstatējuši elementāru energoefektivitātes pasākumu ignorēšanu koplietošanas telpās, tostarp atvērtas durvis un logus kāpņutelpā un pagrabā. Tas viss veicinājis ūdensvada aizsalšanu, taču vislielākās problēmas avārijas situācijas novēršanā rada neapdzīvotie īpašumi – atsevišķi dzīvokļi mājā, kuros neviens nedzīvo un kuri līdz ar to netiek apkurināti. Taču šāda situācija ir nepieļaujama – dzīvokļa īpašniekam neatkarīgi no apstākļiem jānodrošina, lai telpās gaisa temperatūra atbilstoši normatīviem nebūtu zemāka par 15 grādiem pēc Celsija.
Jāpiebilst, ka komunikāciju aizsalšanas risks pastāv ne tikai mājās ar daļējām ērtībām, kurās siltumu nodrošina paši dzīvokļu īpašnieki, bet arī pilnībā labiekārtotās mājās ar centralizēto siltumapgādi, ja paši iedzīvotāji nevērīgi izturas pret siltumnoturības pasākumiem koplietošanas telpās – neaizvērti vai nepietiekami noblīvēti pagrabu logi, vaļā atstātas durvis koridoros, bēniņos vai pagrabos ir biežākie iemesli, kādēļ iespējama ūdensvada aizsalšana.
Katru gadu, gatavojoties apkures sezonai, pārvaldnieks apseko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāts sakārtot gan pagraba logus, gan ārdurvis – tie ir primārie remontdarbi, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām situācijām, strauji pazeminoties āra gaisa temperatūrai.
JNĪP dzīvokļu īpašniekiem atgādina, ka īpaši aukstajā laikā pirmām kārtām ēkā jānodrošina elementāri siltumnoturības pasākumi, kuri neprasa papildu finanšu ieguldījumus, proti, lai durvis un logi koplietošanas telpās būtu aizvērti. Turklāt tā iespējams ne tikai izvairīties no cauruļvadu aizsalšanas, bet arī samazināt mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamības gadījumā jārod līdzekļi, lai sadarbībā ar nama pārvaldnieku daudzdzīvokļu mājā veiktu situācijai atbilstošākos komunikāciju siltumizloācijas pasākumus.
Atgriezties atpakaļ